Atpakaļ uz tekstiem
Bailes

Bailes

•

Pēdējās dienās vairāki droni no Ukrainas ir ielidojuši Latvijā. Pierobežu rajonos trauksme, skolās atceltas mācības, pārtraukti eksāmeni. Cilvēki ir satraukušies, amatpersonu skaidrojumi ir pretrunīgi, ministrs (un valdība) krīt. Droni turpina lidot, sociālajos tīklos vairojas panika.

Pirms četriem gadiem, kad krievija iebruka Ukrainā, pie mums bija vērojama līdzīga reakcija — toreiz ierakstīju garāku video par to, kas ar mums notiek krīzes brīžos. Kā darbojas bailes. Lai arī situācija ir nedaudz cita, baiļu mehānisms nav mainījies. Atļaušos atgādināt dažas galvenās lietas:

Krīzes situācijā jebkura reakcija ir normāla

Krīze nozīmē, ka esam izsisti no ierastajām sliedēm. Sistēma reaģē automātiski, kā prot — kāds satraucas, kāds sastingst, kāds dusmojas, kāds jūt atvieglojumu vai pat sajūsmu. Visas šīs reakcijas ir normālas. Tiesa, ne visas ir vienlīdz palīdzošas.

Bailes mums palīdz izdzīvot, ne dzīvot

Bailes ir iebūvēts mehānisms. Tūkstošiem gadu tās palīdzēja cilvēkiem izdzīvot — tie, kas baidījās, labāk izvairījās no briesmām, līdz ar to izdzīvoja un iemācīja bērnus baidīties. Mēs esam viņu pēcteči. Bailes palīdz izdzīvot, bet dzīve bailēs pazemina dzīves kvalitāti. Jo vairāk baiļu, jo zemāka dzīves kvalitāte. Lai dzīvotu labi, ar bailēm kaut kas jādara.

Bailes un ziņas

Bailēm vajag laiku. Cilvēks, kurš ir iekšā katastrofā un aktīvi rīkojas, nebaidās — viņam nav laika. Bailes nāk pēc. Mūsos ieslēdzas tas, ko var saukt par surikātu — to mazo dzīvnieciņu, kurš pieceļas pakaļkājās un skatās riņķī apkārt, pēc briesmu avota. Skatāmies tur, kur informācija ir — ziņās, soctīklos.

surikāts

Problēma ir tāda, ka ziņās ir neproporcionāli daudz šausmu, ciešanu un salīdzinoši maz informācijas par to, ko darīt. Neziņas apstākļos ieslēdzas fantāzija, kas ražo vēl vairāk baiļu.

Sastingšana un panika

Bailes mūs var vest divos virzienos, kur abi ir neproduktīvi. Pirmais — sastingšana. Nespēja rīkoties, enerģijas trūkums, atslēgšanās. Otrā — panika. Haotiska, nemērķtiecīga darbošanās. “Dari taču kaut ko!” — un cilvēks dara — kaut ko muļķīgu.

Bet, bailēm var atrast arī produktīvo pusi. Tās mūs mobilizē uz divām lietām: vērīgumu (skatos, kas reāli notiek manā tuvumā) un sagatavošanos (gatavojos tam, kas varētu būt). Pēdējais ir svarīgākais — tas dod enerģijai jēgu un ievirza to mērķtiecīgā aktivitātē.

Konkrētie sagatavošanās soļi

Mēs varam bailes izmantot produktīvi — kā mobilizācijas rīku.

  • Sakomplektē 72 stundu somu (sargs.lv ir buklets ar sarakstu)
  • Sagatavo dokumentu kopijas
  • Izveido plānu A, B, C — kur iet, ko darīt, ko ņemt līdzi, ar ko sazināties
  • Iemācies tuvinieku telefonu numurus no galvas (telefons var izlādēties vai pazust)
  • Saskaņo plānus ar tuviniekiem, ģimeni — kur viņi būs, kur būs bērni, vecāki

Šo darot, enerģija tiek ievirzīta. Bailes mazinās — ārēji situācija paliek tā pati, taču iekšējais stāvoklis ir nomainījies ar aktīvu, mērķtiecīgu gatavību.

Bailes mazina rūpes par citiem

Šis var izklausīties skarbi, bet tā ir patiesība: bailes ir egoistiskas — tās ir par mani un par manējiem. Tāds ir baiļu mehānisms — bez vērtējuma un bez nosodījuma. Jo vairāk uzmanības veltu sev pašam, jo vairāk telpas būs baiļu fantāzijām.

Kā tai piemērā, kad skolnieks jautāja skolotājam: ko darīt, ja es baidos? Skolotāja atbilde bija: “iedrošini citus!”. Mācot citus nebaidīties, mēs mācām paši sevi. Rūpējoties par citiem, es parūpējos arī par sevi.

Emocijas ir lipīgas

Bailes ir lipīgas — to mēs sajūtam telpā, kur kāds ir saspringts. Bet labā ziņa ir: arī miers ir lipīgs. Arī laipnība. Arī varonība. Kad satiecies ar cilvēku, kurš ir bailēs, paliec īpaši mierīgs. Lai viņš dabū mieru no tevis, nevis otrādi — tu aplipinies ar viņa bailēm.

It īpaši tas attiecas uz vecākiem ar bērniem, vadītājiem attiecībā pret komandām, skolotājiem un skolēniem, viedokļu līderiem — jebkuru situāciju, kur citi skatās uz tevi.

Trīs lietas, kuras der atcerēties

Sena lūgšana, ko atļaušos pārstāstīt: dod man rāmu garu pieņemt to, ko es nespēju mainīt; drosmi mainīt to, ko es spēju; un gudrību atšķirt vienu no otra.

Kas ir tas, ko es reāli varu izdarīt? Nav tā, ka neko. Nav tā, ka visu. Kaut ko varu, kaut ko ne. Dronu lidojumus es šodien neapturēšu. Karu neapturēšu. Bet to, kā es atbildu uz notikumiem, ko daru ar savu iekšējo stāvokli un savu rīcību — to es varu ietekmēt. Tas arī ir mans darbs — izvēlēties savu atbildi tam, kas notiek pasaulē. Izvēlēties vairot mieru un skaidrību, nevis paniku un bailes.

Vēl viens atgādinājums: arī šis paies. Visas krīzes paiet. Kovids beidzās. Arī šis karš beigsies. Kamēr tas vēl nav pagājis — izvēlamies laipnību, rūpes, palīdzību, humoru ikdienā. Tas ir tas, kas mūs padara cilvēcīgus.

Pilnais video

Augstāk rakstītais ir īss video pārstāsts. Ieraksts ar detalizētu mehānisma skaidrojumu — kāpēc bailēm vajag laiku, kā atmiņa un iztēle veido baiļu pamatu, ko nozīmē “praktizēt mieru” — ir zemāk. Ierakstīts 2022. gadā. Likumi nav mainījušies.

Ja gribi attīstīt šīs prasmes

Iekšējās gatavības darbs — prāts, kas spēj būt mierā arī tad, kad ir ārējais spiediens — ir treniņa jautājums. Trīs iespējas: