Stress un skaistums — daži pētījumi
Materiāls lekcijai “Stress un skaistums” · 2026. gada 22. oktobris · lektors Ansis J. Stabingis
Šeit apkopoti pētījumi, uz kuriem atsaucos lekcijā. Tie sagrupēti pa tēmām.
Daži pētījumi veikti ar pelēm vai šūnu kultūrās, daži ir nelieli, un daudzi parāda saistību, nevis tiešu cēloni. Tas norādīts pie attiecīgajiem pētījumiem, lai varat paši novērtēt, cik stipri uz tiem balstīties.
1. Āda: barjera, mitrums, novecošanās pazīmes
Galvenā atziņa: stress ādu uzreiz nepadara vājāku, bet palēnina tās atjaunošanos. Ilgstošs stress un slikts miegs ir saistīti ar sausāku, mazāk aizsargātu ādu un izteiktākām smalkajām līnijām.
Saspringta intervija un miega trūkums palēnina ādas atjaunošanos. Veselām sievietēm pēc simulētas darba intervijas un pēc negulētas nakts ādas barjera atjaunojās lēnāk; fiziska slodze to neietekmēja.
Altemus, M., Rao, B., Dhabhar, F. S., Ding, W., & Granstein, R. D. (2001). Stress-induced changes in skin barrier function in healthy women. Journal of Investigative Dermatology, 117(2), 309–317. https://doi.org/10.1046/j.1523-1747.2001.01373.x
Šķiršanās stress un sejas āda. 28 sievietēm šķiršanās laikā barjeras izturība nemainījās, taču tām, kuras jutās vairāk stresotas, āda pēc bojājuma atjaunojās lēnāk.
Muizzuddin, N., Matsui, M. S., Marenus, K. D., & Maes, D. H. (2003). Impact of stress of marital dissolution on skin barrier recovery: Tape stripping and measurement of trans-epidermal water loss (TEWL). Skin Research and Technology, 9(1), 34–38. https://doi.org/10.1034/j.1600-0846.2003.00354.x
Hronisks stress un redzamas novecošanās pazīmes. 40 sievietēm ar mērenu hronisku stresu bija zemāka ādas antioksidantu aizsardzība, vājāka barjera un izteiktākas tekstūras un smalko līniju izmaiņas nekā sievietēm ar vieglu stresu. Neliels pētījums; veicis kosmētikas uzņēmums.
Pujos, M., Chamayou-Robert, C., Parat, M., Bonnet, M., Couret, S., Robiolo, A., & Doucet, O. (2025). Impact of chronic moderate psychological stress on skin aging: Exploratory clinical study and cellular functioning. Journal of Cosmetic Dermatology, 24(1), Article e16634. https://doi.org/10.1111/jocd.16634
Slikts miegs un ādas novecošanās. 60 sievietēm, kas ilgstoši gulēja slikti, bija vairāk smalku līniju, nevienmērīga pigmentācija un mazāka elastība, un viņu āda pēc bojājuma atjaunojās lēnāk. Korelatīvs pētījums; finansējis kosmētikas uzņēmums.
Oyetakin-White, P., Suggs, A., Koo, B., Matsui, M. S., Yarosh, D., Cooper, K. D., & Baron, E. D. (2015). Does poor sleep quality affect skin ageing? Clinical and Experimental Dermatology, 40(1), 17–22. https://doi.org/10.1111/ced.12455
Stress un kolagēns. Pārskats par to, kā stress caur ķermeņa stresa reakciju ietekmē kolagēna veidošanos un noārdīšanos, un tātad ādas izturību un elastību.
Kahan, V., Andersen, M. L., Tomimori, J., & Tufik, S. (2009). Stress, immunity and skin collagen integrity: Evidence from animal models and clinical conditions. Brain, Behavior, and Immunity, 23(8), 1089–1095. https://doi.org/10.1016/j.bbi.2009.06.002
Āda pati pastiprina stresa signālus. Novecojušā un saules bojātā ādā lokāli rodas vairāk stresa hormona, un tas kavē kolagēna veidošanos; pelēm, kurām šis mehānisms bija izslēgts, ar vecumu āda nekļuva plānāka. Pētījums ar pelēm un šūnām.
Tiganescu, A., Tahrani, A. A., Morgan, S. A., Otranto, M., Desmoulière, A., Abrahams, L., Hassan-Smith, Z., Walker, E. A., Rabbitt, E. H., Cooper, M. S., Amrein, K., Lavery, G. G., & Stewart, P. M. (2013). 11β-Hydroxysteroid dehydrogenase blockade prevents age-induced skin structure and function defects. Journal of Clinical Investigation, 123(7), 3051–3060. https://doi.org/10.1172/JCI64162
Pārskats: stress un ādas barjera. Stress mazina ādas lipīdus un mitrumu un palielina ūdens zudumu caur ādu.
Maarouf, M., Maarouf, C. L., Yosipovitch, G., & Shi, V. Y. (2019). The impact of stress on epidermal barrier function: An evidence-based review. British Journal of Dermatology, 181(6), 1129–1137. https://doi.org/10.1111/bjd.17605
Āda kā stresa sistēmas daļa. Āda ne tikai saņem stresa signālus, bet arī pati tos ražo, un tai ir sava lokāla stresa reakcijas sistēma.
Arck, P. C., Slominski, A., Theoharides, T. C., Peters, E. M. J., & Paus, R. (2006). Neuroimmunology of stress: Skin takes center stage. Journal of Investigative Dermatology, 126(8), 1697–1704. https://doi.org/10.1038/sj.jid.5700104
2. Dzīšana un atjaunošanās
Galvenā atziņa: stress palēnina ādas “remontu”. To apstiprina gan eksperimenti, gan pētījumu apkopojums, un pat viena saspringta saruna var aizkavēt dzīšanu.
Ilgstoša aprūpe un brūču dzīšana. Sievietēm, kas gadiem aprūpēja tuvinieku ar demenci, neliela standarta brūce dzija aptuveni par 9 dienām (24 %) ilgāk nekā vienaudzēm.
Kiecolt-Glaser, J. K., Marucha, P. T., Malarkey, W. B., Mercado, A. M., & Glaser, R. (1995). Slowing of wound healing by psychological stress. The Lancet, 346(8984), 1194–1196. https://doi.org/10.1016/S0140-6736(95)92899-5
Strīds ar dzīvesbiedru un dzīšana. Pēc strīda nelielas brūces dzija lēnāk nekā pēc atbalstošas sarunas, un pāri, kas runājās naidīgi, dzija tikai ar aptuveni 60 % ātrumu, salīdzinot ar mazāk naidīgiem pāriem.
Kiecolt-Glaser, J. K., Loving, T. J., Stowell, J. R., Malarkey, W. B., Lemeshow, S., Dickinson, S. L., & Glaser, R. (2005). Hostile marital interactions, proinflammatory cytokine production, and wound healing. Archives of General Psychiatry, 62(12), 1377–1384. https://doi.org/10.1001/archpsyc.62.12.1377
Pētījumu apkopojums (metaanalīze). 17 no 22 pētījumiem atrada, ka stress ir saistīts ar sliktāku brūču dzīšanu; kopējā saistība bija vidēji stipra.
Walburn, J., Vedhara, K., Hankins, M., Rixon, L., & Weinman, J. (2009). Psychological stress and wound healing in humans: A systematic review and meta-analysis. Journal of Psychosomatic Research, 67(3), 253–271. https://doi.org/10.1016/j.jpsychores.2009.04.002
Pārskats: stress un dzīšana. Gan ilgstošs, gan īss stress kavē dzīšanu, un stresu mazinoši ieradumi, piemēram, kustības un sociālais atbalsts, var šo efektu mazināt.
Christian, L. M., Graham, J. E., Padgett, D. A., Glaser, R., & Kiecolt-Glaser, J. K. (2006). Stress and wound healing. Neuroimmunomodulation, 13(5–6), 337–346. https://doi.org/10.1159/000104862
3. Akne
Galvenā atziņa: stress pastiprina jau esošu akni, un noteicošais ir tas, cik stresots cilvēks jūtas, ne tikai pats notikums.
Eksāmenu stress un akne. 22 studentiem eksāmenu laikā akne bija izteiktāka nekā mēnesi pirms tiem, un jo vairāk pieauga viņu pašu sajustais stress, jo vairāk pasliktinājās akne, arī ņemot vērā miega un uztura izmaiņas. Neliels pētījums.
Chiu, A., Chon, S. Y., & Kimball, A. B. (2003). The response of skin disease to stress: Changes in the severity of acne vulgaris as affected by examination stress. Archives of Dermatology, 139(7), 897–900. https://doi.org/10.1001/archderm.139.7.897
4. Mati: sirmošana un izkrišana
Galvenā atziņa: stresā ķermenis atliek matu atjaunošanu. Mati var izkrist vairākus mēnešus pēc smaga perioda, un sirmošana daļēji var atgriezties, kad stress mazinās, bet tikai līdz noteiktai robežai.
Kāpēc akūts stress padara matus sirmus. Pelēm stresā aktivizējās nervi, kas iet līdz matu folikuliem, un tie iztērēja pigmenta cilmes šūnu rezervi, tāpēc mati kļuva sirmi neatgriezeniski. Pētījums ar pelēm.
Zhang, B., Ma, S., Rachmin, I., He, M., Baral, P., Choi, S., Gonçalves, W. A., Shwartz, Y., Fast, E. M., Su, Y., Zon, L. I., Regev, A., Buenrostro, J. D., Cunha, T. M., Chiu, I. M., Fisher, D. E., & Hsu, Y.-C. (2020). Hyperactivation of sympathetic nerves drives depletion of melanocyte stem cells. Nature, 577(7792), 676–681. https://doi.org/10.1038/s41586-020-1935-3
Kāpēc hronisks stress kavē matu augšanu. Pelēm ilgstošā stresā matu folikuli palika miera fāzē ilgāk un neaudzēja jaunus matus; atjaunojot vienu signālmolekulu, mati atkal auga. Pētījums ar pelēm.
Choi, S., Zhang, B., Ma, S., Gonzalez-Celeiro, M., Stein, D., Jin, X., Kim, S. T., Kang, Y.-L., Besnard, A., Rezza, A., Grisanti, L., Buenrostro, J. D., Rendl, M., Nahrendorf, M., Sahay, A., & Hsu, Y.-C. (2021). Corticosterone inhibits GAS6 to govern hair follicle stem-cell quiescence. Nature, 592(7854), 428–432. https://doi.org/10.1038/s41586-021-03417-2
Sirmošana un tās atgriešanās cilvēkiem. 14 cilvēku matos sirmošana sakrita ar stresa periodiem, un dažkārt krāsa atgriezās, kad stress mazinājās, piemēram, vienam vīrietim atvaļinājuma laikā. Pēc autoru modeļa tas iespējams tikai matiem, kas ir tuvu sirmošanas robežai. Neliels pētījums.
Rosenberg, A. M., Rausser, S., Ren, J., Mosharov, E. V., Sturm, G., Ogden, R. T., Patel, P., Soni, R. K., Lacefield, C., Tobin, D. J., Paus, R., & Picard, M. (2021). Quantitative mapping of human hair greying and reversal in relation to life stress. eLife, 10, Article e67437. https://doi.org/10.7554/eLife.67437
Matu izkrišana pēc stresa (telogēnais efluvijs). Pēc smaga fiziska vai emocionāla stresa daudzi mati vienlaikus pāriet miera fāzē un izkrīt pa visu galvu, parasti aptuveni 2–3 mēnešus vēlāk; parasti tas pāriet pats dažu mēnešu laikā.
Asghar, F., Shamim, N., Farooque, U., Sheikh, H., & Aqeel, R. (2020). Telogen effluvium: A review of the literature. Cureus, 12(5), Article e8320. https://doi.org/10.7759/cureus.8320
5. Seja, miegs un uztvertais vecums
Galvenā atziņa: dzīve ir redzama sejā. Cilvēki ar vienādiem gēniem var izskatīties dažādi veci, miega trūkums seju padara mazāk pievilcīgu, un ilgstoši pozitīvas emocijas sejā ir nolasāmas pat tad, kad tā ir mierīga.
Identiskie dvīņi. 186 identisku dvīņu pāros tas dvīnis, kurš bija šķīries, izskatījās gandrīz par diviem gadiem vecāks; vecāku izskatu saistīja arī ar smēķēšanu, sauli un citiem dzīves apstākļiem. Stress pats netika mērīts.
Guyuron, B., Rowe, D. J., Weinfeld, A. B., Eshraghi, Y., Fathi, A., & Iamphongsai, S. (2009). Factors contributing to the facial aging of identical twins. Plastic and Reconstructive Surgery, 123(4), 1321–1331. https://doi.org/10.1097/PRS.0b013e31819c4d42
“Skaistuma miegs”. Tos pašus cilvēkus pēc negulētas nakts vērtētāji uzskatīja par mazāk veselīgiem, mazāk pievilcīgiem un nogurušākiem nekā pēc normāla miega.
Axelsson, J., Sundelin, T., Ingre, M., Van Someren, E. J. W., Olsson, A., & Lekander, M. (2010). Beauty sleep: Experimental study on the perceived health and attractiveness of sleep deprived people. BMJ, 341, Article c6614. https://doi.org/10.1136/bmj.c6614
Kas sejā mainās no miega trūkuma. Nokarenāki plakstiņi, pietūkušas acis, tumšāki loki zem acīm, bālāka āda, vairāk smalku līniju un nokareni mutes kaktiņi; cilvēki izskatījās arī skumjāki.
Sundelin, T., Lekander, M., Kecklund, G., Van Someren, E. J. W., Olsson, A., & Axelsson, J. (2013). Cues of fatigue: Effects of sleep deprivation on facial appearance. Sleep, 36(9), 1355–1360. https://doi.org/10.5665/sleep.2964
Miega trūkums un vēlme pavadīt laiku kopā. Pēc divām naktīm ar ierobežotu miegu cilvēki izskatījās mazāk pievilcīgi un veselīgi, un citi mazāk vēlējās ar viņiem socializēties.
Sundelin, T., Lekander, M., Sorjonen, K., & Axelsson, J. (2017). Negative effects of restricted sleep on facial appearance and social appeal. Royal Society Open Science, 4(5), Article 160918. https://doi.org/10.1098/rsos.160918
Uztvertais vecums kā veselības rādītājs. 1826 dāņu dvīņiem vecumā virs 70 gadiem tas, cik veci viņi izskatījās fotogrāfijās, prognozēja dzīvildzi; daļu šīs saiknes skaidro arī kopīgi gēni.
Christensen, K., Thinggaard, M., McGue, M., Rexbye, H., Hjelmborg, J. v. B., Aviv, A., Gunn, D., van der Ouderaa, F., & Vaupel, J. W. (2009). Perceived age as clinically useful biomarker of ageing: Cohort study. BMJ, 339, Article b5262. https://doi.org/10.1136/bmj.b5262
Labās emocijas paliek sejā. Gados vecāku sieviešu mierīgās, neitrālās sejās vērtētāji nolasīja izteiksmes, kas atbilda tam, cik daudz pozitīvu emociju šīs sievietes pašas piedzīvoja ikdienā.
Adams, R. B., Jr., Garrido, C. O., Albohn, D. N., Hess, U., & Kleck, R. E. (2016). What facial appearance reveals over time: When perceived expressions in neutral faces reveal stable emotion dispositions. Frontiers in Psychology, 7, Article 986. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2016.00986
6. Šūnu vecums: telomēri, stress un meditācija
Kas ir telomēri? Telomēri ir aizsargājoši “vāciņi” hromosomu galos, līdzīgi plastmasas galiņiem uz kurpju šņorēm. Ar katru šūnas dalīšanos tie nedaudz saīsinās, un, kad tie kļūst pārāk īsi, šūna vairs nedalās. Ķermenim ir arī “remontētājs”, enzīms telomerāze, kas tos var daļēji atjaunot. Tāpēc telomēru garums ir viens no šūnu bioloģiskā vecuma rādītājiem.
Galvenā atziņa: ilgstošs un it īpaši sajusts stress ir saistīts ar ātrāku šūnu novecošanos. Meditācija, šķiet, palīdz telomerāzei strādāt aktīvāk, bet vai tā pagarina pašus telomērus, pagaidām nav skaidrs.
Stress un telomēri. Mātēm, kas gadiem aprūpēja hroniski slimu bērnu, un sievietēm ar visaugstāko sajusto stresu telomēri bija īsāki vismaz par desmit gadu papildu novecošanās ekvivalentu. Saikne ar sajusto stresu bija arī mātēm ar veseliem bērniem.
Epel, E. S., Blackburn, E. H., Lin, J., Dhabhar, F. S., Adler, N. E., Morrow, J. D., & Cawthon, R. M. (2004). Accelerated telomere shortening in response to life stress. Proceedings of the National Academy of Sciences, 101(49), 17312–17315. https://doi.org/10.1073/pnas.0407162101
Trīs mēnešu meditācijas retrīts. Retrīta beigās telomerāzes aktivitāte dalībniekiem bija aptuveni par trešdaļu augstāka nekā kontrolgrupai; efekts bija saistīts ar pieaugošu kontroles sajūtu un mazāku trauksmainību. Mērīts tikai beigās.
Jacobs, T. L., Epel, E. S., Lin, J., Blackburn, E. H., Wolkowitz, O. M., Bridwell, D. A., Zanesco, A. P., Aichele, S. R., Sahdra, B. K., MacLean, K. A., King, B. G., Shaver, P. R., Rosenberg, E. L., Ferrer, E., Wallace, B. A., & Saron, C. D. (2011). Intensive meditation training, immune cell telomerase activity, and psychological mediators. Psychoneuroendocrinology, 36(5), 664–681. https://doi.org/10.1016/j.psyneuen.2010.09.010
12 minūtes dienā. Demences slimnieku aprūpētājiem pēc 8 nedēļām ar īsu ikdienas meditāciju telomerāzes aktivitāte uzlabojās par 43 %, bet relaksējošas mūzikas grupā par 3,7 %. Pilotpētījums.
Lavretsky, H., Epel, E. S., Siddarth, P., Nazarian, N., St. Cyr, N., Khalsa, D. S., Lin, J., Blackburn, E., & Irwin, M. R. (2013). A pilot study of yogic meditation for family dementia caregivers with depressive symptoms: Effects on mental health, cognition, and telomerase activity. International Journal of Geriatric Psychiatry, 28(1), 57–65. https://doi.org/10.1002/gps.3790
Metaanalīze: meditācija un telomerāze. Četros randomizētos pētījumos apzinātības meditācija palielināja telomerāzes aktivitāti ar vidēju efektu.
Schutte, N. S., & Malouff, J. M. (2014). A meta-analytic review of the effects of mindfulness meditation on telomerase activity. Psychoneuroendocrinology, 42, 45–48. https://doi.org/10.1016/j.psyneuen.2013.12.017
Metaanalīze: meditācija un telomēru garums. Meditētājiem telomēri bija garāki, bet efekts bija mazs, un tas bija lielāks tiem, kas meditēja vairāk stundu.
Schutte, N. S., Malouff, J. M., & Keng, S.-L. (2020). Meditation and telomere length: A meta-analysis. Psychology & Health, 35(8), 901–915. https://doi.org/10.1080/08870446.2019.1707827
18 mēnešu pētījums gados vecākiem cilvēkiem. Telomēri saīsinājās visās grupās, un meditācijas grupai būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citām grupām nebija.
Kaliman, P., Álvarez-López, M. J., Lehodey, A., Fernández, D., Chocat, A., Schlosser, M., de La Sayette, V., Vivien, D., Marchant, N. L., Chételat, G., Lutz, A., Poisnel, G., & Medit-Ageing Research Group. (2025). Effect of an 18-month meditation training on telomeres in older adults: A secondary analysis of the Age-Well randomized controlled trial. Biological Psychiatry: Global Open Science, 5(1), Article 100398. https://doi.org/10.1016/j.bpsgos.2024.100398
7. Smadzenes, enerģija, auglība
Galvenā atziņa: stresā ķermenis pārslēdzas “izdzīvošanas režīmā”: domāšana kļūst impulsīvāka un enerģija tiek pārdalīta. Saikne ar auglību ir sarežģītāka, nekā bieži stāsta: stress var apgrūtināt ieņemšanu, bet tas nav vienīgais iemesls, un mākslīgās apaugļošanas iznākumu tas neietekmē.
Stress “atslēdz” pieres daivas. Pat viegls stress, ko cilvēks nespēj kontrolēt, ātri pasliktina smadzeņu daļu, kas atbild par uzmanību, plānošanu un pašsavaldību, bet pastiprina senākās trauksmes reakcijas.
Arnsten, A. F. T. (2009). Stress signalling pathways that impair prefrontal cortex structure and function. Nature Reviews Neuroscience, 10(6), 410–422. https://doi.org/10.1038/nrn2648
Enerģijas sadale ķermenī. Teorētisks darbs par to, ka imūnsistēma ir viens no lielākajiem enerģijas patērētājiem un ka ilgstoša trauksmes un iekaisuma reakcija atņem enerģiju citām ķermeņa funkcijām.
Straub, R. H. (2011). Concepts of evolutionary medicine and energy regulation contribute to the etiology of systemic chronic inflammatory diseases. Brain, Behavior, and Immunity, 25(1), 1–5. https://doi.org/10.1016/j.bbi.2010.08.002
Stress un laiks līdz grūtniecībai. 401 sievietei ar visaugstāko viena stresa marķiera līmenī siekalās katrā ciklā bija par 29 % mazāka iespēja palikt stāvoklī; ar citu stresa marķieri saikne netika atrasta.
Lynch, C. D., Sundaram, R., Maisog, J. M., Sweeney, A. M., & Buck Louis, G. M. (2014). Preconception stress increases the risk of infertility: Results from a couple-based prospective cohort study—the LIFE study. Human Reproduction, 29(5), 1067–1075. https://doi.org/10.1093/humrep/deu032
Stress un mākslīgā apaugļošana (metaanalīze). 14 pētījumos ar 3583 sievietēm trauksme vai nomāktība pirms ārstēšanas nebija saistīta ar to, vai iestājās grūtniecība.
Boivin, J., Griffiths, E., & Venetis, C. A. (2011). Emotional distress in infertile women and failure of assisted reproductive technologies: Meta-analysis of prospective psychosocial studies. BMJ, 342, Article d223. https://doi.org/10.1136/bmj.d223
8. Darbs ar cilvēkiem: emocionālā slodze un perfekcionisms
Galvenā atziņa: skaistumkopšanas speciālistes bieži kļūst par klientu uzticības personām, un tas prasa emocionālu cenu. Izdegšanu visvairāk veicina nevis augsti standarti, bet bailes kļūdīties.
Ko klienti stāsta frizierim. Intervijās Austrālijas frizieri stāstīja, ka klienti ar viņiem dalās arī ar ļoti smagām tēmām, piemēram, vardarbību ģimenē un psihiskās veselības grūtībām, un frizieri juta par to atbildību.
Page, S. M., Chur-Hansen, A., & Delfabbro, P. H. (2022). Hairdressers as a source of social support: A qualitative study on client disclosures from Australian hairdressers’ perspectives. Health & Social Care in the Community, 30(5), 1735–1742. https://doi.org/10.1111/hsc.13553
Emocionālais darbs un izdegšana nozarē (pārskats). Pārskats par to, kā emocionālais darbs ar klientiem matu un skaistumkopšanas nozarē ir saistīts ar izdegšanu.
Page, S. M., Chur-Hansen, A., & Delfabbro, P. (2024). Emotional labour and burnout in the hair and beauty industry: A narrative review. Social Sciences & Humanities Open, 10, Article 101078. https://doi.org/10.1016/j.ssaho.2024.101078
Salonu darbinieki kā neformāli konsultanti. Ziņojums par vairāku gadu intervijām un aptaujām ar simtiem salonu darbinieku un klientu: šis atbalsts klientiem ļoti palīdz, bet darbiniekiem, kas tam nav apmācīti, prasa lielu emocionālu cenu.
University of Melbourne. (2026, May 4). Need for greater support for hairdressers, beauticians undertaking care work [News release]. https://www.unimelb.edu.au/newsroom/news/2026/may/need-for-greater-support-for-hairdressers,-beauticians-undertaking-care-work
Perfekcionisms un izdegšana (metaanalīze). 43 pētījumos ar gandrīz 10 000 cilvēkiem augsti standarti sev ar izdegšanu gandrīz nebija saistīti, bet bailes un šaubas par savu sniegumu bija saistītas ar izdegšanu vidēji līdz stipri, it īpaši darbā.
Hill, A. P., & Curran, T. (2016). Multidimensional perfectionism and burnout: A meta-analysis. Personality and Social Psychology Review, 20(3), 269–288. https://doi.org/10.1177/1088868315596286
9. Klātbūtne un līdzjūtība
Galvenā atziņa: līdzi-just otra ciešanām nogurdina, bet līdzjūtība, kad esam klāt un vēlam labu, nepārņemot otra emocijas, pasargā. Un prāts, kas klīst prom no tā, ko darām, padara mūs mazāk laimīgus.
Empātija pret līdzjūtību. Sievietēm, kas trenēja līdzi-just otru ciešanām, pieauga negatīvās emocijas; pēc tam apgūtais līdzjūtības treniņš tās mazināja un vairoja pozitīvās emocijas. Neliels pētījums.
Klimecki, O. M., Leiberg, S., Ricard, M., & Singer, T. (2014). Differential pattern of functional brain plasticity after compassion and empathy training. Social Cognitive and Affective Neuroscience, 9(6), 873–879. https://doi.org/10.1093/scan/nst060
Klīstošs prāts ir nelaimīgs prāts. Viedtālruņa aplikācija nejaušos brīžos jautāja 2250 cilvēkiem, ko viņi dara un par ko domā: gandrīz pusi laika viņi domāja par kaut ko citu, un tad viņi bija mazāk laimīgi.
Killingsworth, M. A., & Gilbert, D. T. (2010). A wandering mind is an unhappy mind. Science, 330(6006), 932. https://doi.org/10.1126/science.1192439
10. Kas palīdz (un kas ne tik ļoti)
Galvenā atziņa: regulāra apzinātības prakse var palīdzēt arī ādai, bet ne katra patīkama pieredze automātiski dziedē. Masāža reāli mazina trauksmi un spriedzi, taču skaitļi par stresa hormoniem bieži ir pārspīlēti.
Meditācija psoriāzes ārstēšanas laikā. Pacientiem, kas gaismas terapijas laikā klausījās vadītu apzinātības meditāciju, āda attīrījās ievērojami ātrāk nekā tiem, kas saņēma tikai terapiju. Neliels randomizēts pētījums.
Kabat-Zinn, J., Wheeler, E., Light, T., Skillings, A., Scharf, M. J., Cropley, T. G., Hosmer, D., & Bernhard, J. D. (1998). Influence of a mindfulness meditation-based stress reduction intervention on rates of skin clearing in patients with moderate to severe psoriasis undergoing photo therapy (UVB) and photochemotherapy (PUVA). Psychosomatic Medicine, 60(5), 625–632. https://doi.org/10.1097/00006842-199809000-00020
Masāžas efekti (metaanalīze). 37 randomizētos pētījumos viena masāža mazināja trauksmi, asinsspiedienu un sirdsdarbību, bet būtiski nemainīja stresa hormona līmeni.
Moyer, C. A., Rounds, J., & Hannum, J. W. (2004). A meta-analysis of massage therapy research. Psychological Bulletin, 130(1), 3–18. https://doi.org/10.1037/0033-2909.130.1.3
Masāža un stresa hormoni (pārskats). Pārskats, galvenokārt balstīts uz pašu autoru institūta pētījumiem, ziņo par ievērojamu stresa hormona samazināšanos pēc masāžas. Šis rezultāts ir apstrīdēts; skat. iepriekšējo metaanalīzi.
Field, T., Hernandez-Reif, M., Diego, M., Schanberg, S., & Kuhn, C. (2005). Cortisol decreases and serotonin and dopamine increase following massage therapy. International Journal of Neuroscience, 115(10), 1397–1413. https://doi.org/10.1080/00207450590956459
Īss patīkams brīdis automātiski nedziedē. 120 dalībniekiem 30 minūtes ar mīkstu segu, mūziku vai robotu-roni neuzlaboja ādas barjeras atjaunošanos salīdzinājumā ar kontrolgrupu.
Law, M., Jarrett, P., Nater, U. M., Skoluda, N., & Broadbent, E. (2020). The effects of environmental enrichment on skin barrier recovery in humans: A randomised trial. Scientific Reports, 10, Article 9829. https://doi.org/10.1038/s41598-020-66687-2
11. Ķermeņa tēls un sevis pieņemšana
Galvenā atziņa: vēlme būt skaistai ir cilvēciska, bet mediju ideāli to pārvērš neapmierinātībā. Sevis pieņemšana nenozīmē rūpju atmešanu: sievietes, kas novērtē savu ķermeni un izturas pret sevi laipni, par sevi rūpējas labāk.
Mediji un sieviešu ķermeņa tēls (metaanalīze). 77 pētījumos ar vairāk nekā 15 000 dalībniekiem saskarsme ar mediju skaistuma ideāliem bija saistīta ar lielāku neapmierinātību ar savu ķermeni.
Grabe, S., Ward, L. M., & Hyde, J. S. (2008). The role of the media in body image concerns among women: A meta-analysis of experimental and correlational studies. Psychological Bulletin, 134(3), 460–476. https://doi.org/10.1037/0033-2909.134.3.460
Ķermeņa novērtēšana un rūpes par veselību. 256 jaunas sievietes, kas vairāk novērtēja savu ķermeni, biežāk lietoja saules aizsardzību, pārbaudīja ādu un retāk nodarbojās ar svara zaudēšanu. Korelatīvs pētījums.
Andrew, R., Tiggemann, M., & Clark, L. (2016). Positive body image and young women’s health: Implications for sun protection, cancer screening, weight loss and alcohol consumption behaviours. Journal of Health Psychology, 21(1), 28–39. https://doi.org/10.1177/1359105314520814
Līdzjūtība pret sevi un veselīgi ieradumi. 15 paraugos ar vairāk nekā 3000 cilvēkiem līdzjūtība pret sevi bija saistīta ar veselīgāku uzturu, kustībām, miegu un stresa vadību. Korelatīvs; efekts neliels.
Sirois, F. M., Kitner, R., & Hirsch, J. K. (2015). Self-compassion, affect, and health-promoting behaviors. Health Psychology, 34(6), 661–669. https://doi.org/10.1037/hea0000158
Līdzjūtība pret sevi un ārstēšanas ievērošana. Piecās hronisku slimnieku grupās cilvēki, kas pret sevi izturējās laipnāk, labāk ievēroja ārstēšanu, daļēji tāpēc, ka jutās mazāk stresoti.
Sirois, F. M., & Hirsch, J. K. (2019). Self-compassion and adherence in five medical samples: The role of stress. Mindfulness, 10(1), 46–54. https://doi.org/10.1007/s12671-018-0945-9
Pat zīdaiņi skatās uz “skaistām” sejām. Jau 2–3 mēnešus veci bērni ilgāk skatījās uz sejām, ko pieaugušie bija novērtējuši kā pievilcīgākas; tas liecina, ka vēlme pēc skaistuma nav tikai kultūras iemācīta.
Langlois, J. H., Roggman, L. A., Casey, R. J., Ritter, J. M., Rieser-Danner, L. A., & Jenkins, V. Y. (1987). Infant preferences for attractive faces: Rudiments of a stereotype? Developmental Psychology, 23(3), 363–369. https://doi.org/10.1037/0012-1649.23.3.363
Gribat iemācīties mazināt stresu?
Apzinātība ir prasme, ko var iemācīties, un tā ir viens no pētītākajiem veidiem, kā mazināt ikdienas stresu. To var apgūt pie manis gan individuāli, gan grupu nodarbībās.
- Apzinātības kursi: kursi.aumprakse.lv
- Individuālas nodarbības un kontakti: ansis.stabingis.lv/konsultacijas
Ansis J. Stabingis
Tēmas